Aspazija (1865–1943)

Aspazija (1865–1943, dzimusi Johanna Emīlija Lizete Rozenberga) – latviešu dzejniece, dramaturģe, publiciste, feminisma ideju ciltsmāte Latvijā – ir viena no publiskajā telpā visizaicinošakajām, visspilgtākajām un vispretrunīgāk vērtētajām personībām 19. un 20. gadsimta latviešu literatūrā un kultūrā. Aspazijas dzīves gājums ir bijis trauksmains un leģendām apvīts, viņas biogrāfija ir Latvijas sievietes–rakstnieces un politiski aktīva cilvēka, un arī laikmeta biogrāfija. Aspazijas literārajai jaunradei un sabiedriski politiskajām aktivitātēm ir izcila nozīme ne tikai latviešu literatūrvēsturiskā procesa virzībā, bet arī domāšanas kultūras un intelektuālās diskusijas veicināšanā – par cilvēciskās esības un dzīves jēgas, par sieviešu emancipācijas, tautiskās pagātnes un modernās sabiedrības, nācijas un valsts radīšanas pamatjautājumiem. Lai aktualizētu Aspazijas literāro mantojumu, tā interpretācijā iesaistot ar mūsdienu modernās literatūras un kultūras teorijas un citu humanitāro un sociālo zinātņu atziņas, kā arī ieskatītos Aspazijas kā politiķes un sabiedriskās darbinieces veikumā, konferences darbs plānots četrās tematisko ieviržu/sekciju grupās. Viena no tām rosina koncentrēties uz Aspazijas pašas dažādu žanru tekstiem, bet pārējās trīs arī uz kontekstiem – literāriem, kultūras, sabiedriski politiskiem u.c., uzsverot Aspazijas mantojuma nozīmi Eiropas ideju vēstures, mūsdienu Latvijas un globālajā telpā.